Lotte Kaņepone

Lote Kaņepons al. Kaņepe, dz. Slīpe, Mārtiņa meita 27.10.1876. Sēlpils, Jēkabpils apr.

Kristības/baptism: 1876, Sēlpils draudze, 105-138: Sēpilī (Sehlburg), LVVA 235-2-1987, Plahter? 27. oktobrī 4 pēcpusdienā dzimusi un 19. oktobrī kristīta rentnieka Mārtiņa Slīpes un Lībes meita Lote Slīpe, kristījis Heinrihs Rozenfelds, kūmās: Edde Blank/Lark???, magd., Griete Slīpe, kalpa sieva, Mārtiņš Vilciņš, kalps: https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2495:24803#&gid=1&... ieraksts 138

Vecais links: http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/108/book/683.html

Laulības: ar Indriķi Kaņeponu

Bērni:

Dzīve: Dzimusi saimniekdēla, vēlāk rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Lībes ģimenē Sēlpils pusē. Ģimenē jau bijuši vecākie brāļi Mārtiņš un Pēteris, kā arī māsa Jūle. Vēlāk piedzimusi māsa Minna. Vecākie bērni dzimuši Ēvaltu muižas “Slīpju” mājās, no kurām cēlušie Vārenbrokas Slīpes, bet vēlāk (iespējams, pēc Lotes vectēva saimnieka Jāņa nāves), ģimene kā kalpi sākuši staigāt pa mājām, padzīvojot dažādās apkaimes muižās. 1893. gadā Lote Slīpe nāk kūmās pi Vilciņu radiem, 1895. – pie Slīpju radiem, bet jau vīra uzvārdā kā Lote Kaņepe viņa nāk kūmās pie sava brāļa Mārtiņa Slīpes Holmhofā dzimušajiem bērniem: pie Elzas (1903) un Mārtiņa (1905). Visticamāk, ar Kaņepi precējusies starp 1895. un 1903. gadu, bet Sunākstes, Biržu, Holmhofas un Lazdonas luterāņu draudzēs šāda laulību ieraksta nav. Sēlpilij nav šo gadu. Iespējams, jāmeklē pie pareizticīgajiem, jo Sarkaņu pagasta Kaņeponi bijuši pareizticīgie (Lote gan arī pēc laulībām reliģisko piederību nav mainījusi). Lazdonas pareizticīgo draudzē šajā laika posmā precas vairākas Kaņeponu sievietes, bet neviens Kaņeponu līgavainis. Jādomā, ka līdz ar laulībām Lote arī mainījusi dzīvesvietu, jo 1906. gada Vārenbrokas pagasta sarakstos ne Lote, ne citi Kaņepes neparādās. Zināms, ka 1920. gadā, kad Lote Kaņepon saņēmusi Latvijas pasi, viņa bijusi precējusies – tobrīd kā pastāvīgā dzīvesvieta norādīts Cēsu apriņķa Sarkaņu pagasta (pie Madonas) Biržos. Latviete, luterāne, strādā saimniecībā, līdz 15 gadus vecu bērnu tobrīd nav. No zīmogiem pasē redzams, ka 1926. gadā Lote pierakstīta Pļaviņu miestā, 1927. gadā – Madonā un tā paša gada decembrī arī Rīgā, Marijas ielā 142-14. 1941. gada skaitīšana izskatīta arī Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā – tur vairākās mājās dzīvo Kaņeponi (pareizticīgie), taču Lotes tur nav. …Tālāka informācija – jāmeklē. ! 1935. gada tautas skaitīšanā Lote meklēta Rīgas 6. iecirknī pie Jēkabpils apr. dzimušajām siev. – māsa Minna dzīvojusi Rīgā, Marijas 133, bet Lote tur neatrodas – jāmeklē citos iecirkņos.

Lotes pase izdota Cēsu apriņķa Sarkaņu pagastā 1920. gada 30. martā. Skatot šo datumu Cēsu apriņķa pasu grāmatā, Loti gan nemana (Sarkaņu pag. nav publiskots vai nav vispār), bet tieši 30. martā pase izsniegta Elvīrai Kaņep, Jāņa meitai, dz. 3.10.1904. Varbūt sakritība, taču pēc vecuma un citām pazīmēm tā teorētiski varētu būt Lotes meita.

Dokumenti: -1920. gadā izdota pase (LVVA 2996-10-10267): https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSVG-KC19?i=1

-Atkārtoti izdota dzimšanas apliecība 11.01.1928: https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSVG-KCBT?i=3

(nepilnīgs ieraksts)